Mēs Jūs aicinām piedalīties pētījumā, kuru koordinē RSU Stomatoloģijas institūta Zobu terapijas un mutes veselības katedras pētniece dr. Ilze Maldupa. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai kāda no jaunajām metodēm var novērst kariesa komplikācijas - sāpes, iekaisumu, priekšlaicīgas piena zobu ekstrakcijas. Ārstēšana ir neinvazīva - tas nozīmē, ka netiks veikta ne anestēzija, ne zobu urbšana, ne plombēšana. Ārstēšana balstās uz tā saucamo “nerestoratīvo kariesa kontroli”, kuras pamatā ir bojājumu apturēšana, kontrolējot aplikumu un zobam piegādājot remineralizējošu aģentu - fluorīdus. Vislabāk šo funkciju pilda zobu tīrīšana ar fluorīdus saturošu zobu pastu divas reizes dienā, pievēršot uzmanību, ka zobu pastā fluorīdu koncentrācijai jābūt vismaz 1000 ppm. Rezultātu var uzlabot, piegādājot zobam fluorīdus, izmantojot speciālas lakas, kuru efektivitāti tad arī vēlamies pētījumā noskaidrot.

Visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir veikti vairāki līdzīgi pētījumi, kuros konstatēts, ka maziem bērniem plombes bojāto zobu ārstēšanai nedod vēlamos rezultātus. Ir saprotams, ka zobārstiem ir grūti nodrošināt kvalitatīvu zobu plombju ielikšanu maziem bērniem dēļ ierobežotās iespējas sadarboties. Papildus tam, piena zobi arī ļoti atšķiras pēc lieluma un formas īpatnībām, ja salīdzina ar pastāvīgiem zobiem. Šo atšķirību dēļ arī izskaidrojams, kādēļ zobu plombēšana maziem bērniem bieži beidzas ar komplikācijām, bet pastāvīgiem zobiem tā joprojām ir izvēles ārstēšana. Pie tam jāņem vērā, ka bieži, lai salabotu piena zobus, ir nepieciešamas tādas bērna uzvedības kontroles metodes, kas var būt nevēlamas un saistāmas ar vispārējās veselības riskiem - sedācija vai vispārējā narkoze. Tad nu šo iemeslu dēļ zinātnieki visā pasaulē ir secinājuši, ka jāmeklē metodes, kas efektīvāk tiktu galā ar kariesa komplikācijām maziem bērniem. Šobrīd visdaudzsološākās metodes ir dažādas lakas, kurās ir augsta fluorīdu koncentrācija. Dažās no tām ir arī sudraba jons, kas papildus nodrošina antibakteriālu efektivitāti kariesa progresa mazināšanai, līdzīgi varētu darboties vara jons.

Te jāpievērš uzmanība, ka bērns nevar tikt iekļauts pētījumā, ja ir aizdomas par nopietnām alerģiskām reakcijām uz medikamentu komponentiem - sudrabu, fluorīdiem, varu. Ja nav zinamas alerģijas uz šiem komponentiem, bet bērns kopumā ir alerģisks uz citām vielām, jāapsver konsultācija ar ģimenes ārstu vai pediatru pirms iekļaušanas pētījumā. Ja aizdomu par iespējamām alerģijām nav, bērns var tikt iekļauts pētījumā.

Kopumā alerģijas vai jebkādas citas ādas vai gļotādas reakcijas uz šīm lakām, kas tiks izmantotas pētījumos, ir novērotas ļoti reti (zem 5% pacientu), bet ir viena komplikācija, kas skar 50-70% bērnu (aplicējot sudrabu saturoošo laku) - tā ir zobu tumšā pārkrāsošanās. Atkarībā no bojājumu lokalizācijas, tas var radīt nevēlamu estētisku efektu vai arī, ja bojājumi ir tikai sānu zobiem, šī pārkrāsošanās var palikt nepamanīta. Vispirms gan jāsaka, ka visi kariozie bojājumi, ilgstoši esot saskarē ar visu, kas nonāk mutē, kā arī, ar mikroflorā esošajiem mikroorganismiem, ar laiku vienmēr kļūst mazliet tumšāki. Un parasti šī tumšā pārkrāsošanās ir pazīme, ka kariess norit lēni vai tā progress ir pilnībā apstājies, kaut gan arī tas nav viennozīmīgi. Var būt situācija, kad, iespējams, kāda īpaša siekalu sastāva dēļ vai kādu specifisku baktēriju dēļ bojājumu progress var tikt apturēts, bet to pārkrāsošanās nenotiek - tātad, zobs paliek balts, varbūt ar baltiem, dzeltenīgiem plankumiem, bet nepaliek melns vai brūns, un tomēr bojājuma progress ir apturēts.

Vēl viens trūkums šīm metodēm ar laku aplikācijām ir nespēja atjaunot zobu formu. Saprotams, ka lakas nevar panākt zobu audu atjaunošanos - to, kas ir zudis kariesa dēļ, tas tā arī paliek. Te arī jāsaprot, ja kariesa progress tiks apturēts, bērns pieaugs, labāk sadarbosies ar zobārstu, un, ja zobam vēl būs jāstāv vismaz pāris gadi mutē pirms to nomaiņas, šādā gadījumā zobu plombēšana vai atjaunošana ar kroņiem var tikt veikta ar ļoti labu prognozi, tātad, dalība pētījumā ne tikai neizslēdz iespēju pēc pāris gadiem plombēt bērna zobus, bet pat padara šo iespējamo ārstēšanu efektīvāku.

Vecākiem arī jāzina, ka viens no būtiskiem veiksmes faktoriem ir nodrošināt bērna mutē tādu vidi, kas veicina veselību nevis kariesa turpināšanos. Šis princips gan attiecas arī uz situāciju, kad tiek liktas plombes, jo kariesu bērna mutē ir radījusi divu faktoru mijiedarbība - regulāra brīvo cukuru uzņemšana ar ēdienu un nepietiekami laba higiēna. Ja vismaz vienu no šiem komponentiem vecāki nemainīs, vienalga, kādu ārstēšanu veiks zobārsti, visticamāk, tā nebūs efektīva. Šajā situācijā jāsadarbojas ir abām pusēm - zobārsts ar plombēm vai medikamentiem novērš smagu bojājumu progresa iespējamību, bet vecākiem ar tīrīšanu un / vai uztura kontroli jānodrošina jauna kariesa attīstībai nelabvēlīga vide jeb veselību veicinoša vide.

Tomēr, ņemot vērā, ka bērnam zobiņi jau ir bojāti, ar nevienu no iespējamām ārstēšanas metodēm, neviens nevar garantēt, ka kādā dienā kāds no zobiem nesāk sāpēt (te jāsaka, ka tāds pats norādījums būtu arī pēc zobu ārstēšanas vispārējā narkozē). Ja tā notiek, un bērnam ir sāpes vai iekaisums, vai pampums, kas saistāms ar zobiem un / vai smaganām, jāmeklē palīdzība tajā pašā dienā. Pētījuma bērniem tā tiks nodrošināta SIA RSU SI Bērnu nodaļā. Ja nav iespēja atbraukt uz Stomatoloģijas institūtu, bet palīdzību var sniegt lokālais zobārsts, informējat viņu par Jūsu dalību pētījumā, parādiet pētījuma ID karti un palūdzat, lai zobārsts pēc manipulācijas izpilda formu, kuras links norādīts uz ID kartes.

Būtiskākā informācija par pētījumu:

• Pētījumā pielietosim metodes, kas jau ir pierādījušas savu efektivitāti, mums tikai vēl jāzina, kurš no medikamentiem būtu labāks un kurš aplikāciju protokols dos vislabāko efektu.

• Viennozīmīgi šīs metodes ir efektīvākas nekā zobu plombēšana, ja runa ir par piena zobiem.

• Negatīvais blakusefekts - tumša zobu bojājumu pārkrāsošanās un eksistējoši nelīdzenumi, kas netiek atjaunoti ar plombēm.

• Ja tomēr rodas akūtas situācijas, jāmeklē palīdzība SIA RSU SI Bērnu nodaļā vai, izņemumu gadījumā, citā zobarstniecības iestādē, par to informējot pētījuma vadītāju, izpildot anketu, kuru zobārsts var atrast uz ID kartes norādītajā saitē.

Caurumus zobos jeb kariesu mūsdienās arvien biežāk bērniem (īpaši, piena zobiem) iesaka ārstēt bez urbšanas un plombēšanas, tā izvairoties no anestēzijas (šprices) nepieciešamības, saīsinot ārstēšanas laiku un efektīvi izvairoties no kariesa komplikācijām.

Viena no efektīvākajām metodēm ir zobu caurumu pārklāšana ar sudraba diamīnfluorīda laku (turpmāk, SDF). Zobu bojājumus pārklāj ar laku, izmantojot otiņu - tas ir nesāpīgi, aizņem vidēji 6 minūtes un novērš iespējamas zobu sāpes vai iekaisumu tikpat vai pat labāk nekā zobu plombēšana. Nav nepieciešama anestēzija, jo procedūra nevar izraisīt nekādu kairinājumu vai sāpes. Nenotiek zobu urbšana! Tikai atsevišķos gadījumos zobārsts var izvēlēties noslīpēt kādu zoba nelīdzenumu, lai mazinātu neērtības bērnam dēļ zoba cauruma asām malām un uzlabotu iespēju bojājumu labāk iztīrīt ikdienas zobu kopšanas laikā - tīrot ar zobu birstīti un zobu pastu.

Ārstējot ar SDF, jārēķinās ar negatīvu blakusefektu - zobu bojājumi apmēram 70% gadījumu paliek melni, līdz ar to estētiski bērnam un / vai vecākiem var nepatikt ārstēšanas rezultāts. Kariozie bojājumi bieži arī bez iejaukšanās kļūst arvien tumšāki - tā var būt pazīme, ka kariess norit lēni vai tā progress ir apstājies, kaut gan tas nav viennozīmīgi. Var būt situācija, kad, iespējams, kāda īpaša siekalu sastāva dēļ vai kādu specifisku baktēriju dēļ bojājumu progress var tikt apturēts, bet to pārkrāsošanās nenotiek - tātad, zobs paliek balts, varbūt ar baltiem, dzeltenīgiem plankumiem, bet nepaliek mels vai brūns, un tomēr bojājuma progress ir apturēts. Ja zobu caurumi bērnam ir sānu zobos, iespejams, Jūs nemaz nepamanīsiet šo negatīvo blakusefektu. Pasaules pieredze arī rāda, ka sānu zobu bojājumu gadījumā bērni un vecāki labāk pieņem šo metode nekā priekšzobu rajonā.

Latvijā 84% vecāku labprāt pieņemtu šo negatīvo blakusefektu, ja runa ir par sānu zobu ārstēšanu, bet 50% pieņemtu arī priekšzobu rajonā.

Šeit varat uzzināt vairāk par neinvazīvām kariesa ārstēšanas metodēm.